Haindavam Logo - Lord Ganesha
Haindavam
📍
Font Size:

Bhaktamar Stotra

śrī ādināthāya namaḥ bhaktāmarastotram saṃskṛta । kālajayī mahākāvya śrīmanmānatuṅgācārya-viracitam। bhaktāmara-praṇata-mauli-maṇi-prabhāṇā- mudyotakaṃ dalita-pāpa-tamo-vitānam । samyak-praṇamya jina pa-pāda-yugaṃ yugādā- vālambanaṃ bhava-jale patatāṃ janānām ॥ 1 ॥ ya: saṃstuta: sakala-vāṃ maya-tattva-bodhā- dudbhūta-buddhi-paṭubhi: sura-loka-nāthai: । stotrairjagat-tritaya-citta-harairudārai: । stoṣye kilāhamapi taṃ prathamaṃ jinendram ॥ 2 ॥ buddhyā vināpi vibudhārcita-pāda-pīṭha! stotuṃ samudyata-matirvigata-trapo'ham । bālaṃ vihāya jala-saṃsthita-mindu-bimba- manya: ka icchati jana: sahasā grahītum ॥ 3 ॥ vaktuṃ guṇānguṇa-samudra ! śaśāṃka-kāntān । kaste kṣama: sura-guru-pratimo'pi buddhyā । kalpānta-kāla-pavanoddhata-nakra-cakraṃ । ko vā tarītumalamambunidhiṃ bhujābhyām ॥ 4 ॥ so'haṃ tathāpi tava bhakti-vaśānmunīśa! kartuṃ stavaṃ vigata-śakti-rapi pravṛtta: । prītyātma-vīrya-mavicārya mṛgī mṛgendram nābhyeti kiṃ nija-śiśo: paripālanārtham ॥ 5 ॥ alpa-śrutaṃ śrutavatāṃ parihāsa-dhāma । tvad-bhaktireva mukharī-kurute balānmām । yatkokila: kila madhau madhuraṃ virauti । taccāmra-cāru-kalikā-nikaraika-hetu: ॥ 6 ॥ tvatsaṃstavena bhava-santati-sannibaddhaṃ । pāpaṃ kṣaṇātkṣayamupaiti śarīrabhājām । ākrānta-loka-mali-nīla-maśeṣa-māśu । sūryāṃśu-bhinna-miva śārvara-mandhakāram ॥ 7 ॥ matveti nātha! tava saṃstavanaṃ mayeda ।- mārabhyate tanu-dhiyāpi tava prabhāvāt । ceto hariṣyati satāṃ nalinī-daleṣu । muktā-phala-dyuti-mupaiti nanūda-bindu: ॥ 8 ॥ āstāṃ tava stavana-masta-samasta-doṣaṃ tvatsaṃkathā'pi jagatāṃ duritāni hanti । dūre sahasrakiraṇa: kurute prabhaiva padmākareṣu jalajāni vikāsabhāṃji ॥ 9 ॥ nātyad-bhutaṃ bhuvana-bhūṣaṇa ! bhūūta-nātha! bhūtairguṇairbhuvi bhavanta-mabhiṣṭuvanta: । tulyā bhavanti bhavato nanu tena kiṃ vā bhūtyāśritaṃ ya iha nātmasamaṃ karoti ॥ 10 ॥ dṛṣṭvā bhavanta manimeṣa-vilokanīyaṃ nānyatra-toṣa-mupayāti janasya cakṣu: । pītvā paya: śaśikara-dyuti-dugdha-sindho: kṣāraṃ jalaṃ jalanidherasituṃ ka icchet? ॥11 ॥ yai: śānta-rāga-rucibhi: paramāṇubhis-tvaṃ nirmāpitas-tri-bhuvanaika-lalāma-bhūta ! । tāvanta eva khalu te'pyaṇava: pṛthivyāṃ yatte samāna-maparaṃ na hi rūpa-masti ॥ 12 ॥ vaktraṃ kva te sura-naroraga-netra-hāri ni:śeṣa-nirjita-jagattritayopamānam । bimbaṃ kalaṃka-malinaṃ kva niśākarasya yadvāsare bhavati pāṇḍupalāśa-kalpam ॥ 13 ॥ sampūrṇa-maṇḍala-śaśāṃka-kalā-kalāpa- śubhrā guṇās-tri-bhuvanaṃ tava laṃghayanti । ye saṃśritās-tri-jagadīśvaranātha-mekaṃ kastān nivārayati saṃcarato yatheṣṭam ॥ 14 ॥ citraṃ-kimatra yadi te tridaśāṃga-nābhir- nītaṃ manāgapi mano na vikāra-mārgam । kalpānta-kāla-marutā calitācalena kiṃ mandarādriśikharaṃ calitaṃ kadācit ॥ 15 ॥ nirdhūma-varti-rapavarjita-taila-pūra: kṛtsnaṃ jagattraya-midaṃ prakaṭīkaroṣi । gamyo na jātu marutāṃ calitācalānāṃ dīpo'parastvamasi nātha ! jagatprakāśa: ॥ 16 ॥ nāstaṃ kadācidupayāsi na rāhugamya: spaṣṭīkaroṣi sahasā yugapaj-jaganti । nāmbhodharodara-niruddha-mahā-prabhāva: sūryātiśāyi-mahimāsi munīndra! loke ॥ 17 ॥ nityodayaṃ dalita-moha-mahāndhakāraṃ gamyaṃ na rāhu-vadanasya na vāridānām । vibhrājate tava mukhābja-manalpakānti vidyotayaj-jagadapūrva-śaśāṃka-bimbam ॥ 18 ॥ kiṃ śarvarīṣu śaśināhni vivasvatā vā yuṣmanmukhendu-daliteṣu tama:su nātha! । niṣpanna-śāli-vana-śālinī jīva-loke kāryaṃ kiyajjala-dharai-rjala-bhāra-namaira: ॥ 19 ॥ jñānaṃ yathā tvayi vibhāti kṛtāvakāśaṃ naivaṃ tathā hari-harādiṣu nāyakeṣu । tejo mahā maṇiṣu yāti yathā mahattvaṃ naivaṃ tu kāca-śakale kiraṇākule'pi ॥ 20 ॥ manye varaṃ hari-harādaya eva dṛṣṭā dṛṣṭeṣu yeṣu hṛdayaṃ tvayi toṣameti । kiṃ vīkṣitena bhavatā bhuvi yena nānya: kaścinmano harati nātha ! bhavāntare'pi ॥ 21 ॥ strīṇāṃ śatāni śataśo janayanti putrān nānyā sutaṃ tvadupamaṃ jananī prasūtā । sarvā diśo dadhati bhāni sahasra-raśmiṃ prācyeva digjanayati sphuradaṃśu-jālam ॥ 22 ॥ tvāmāmananti munaya: paramaṃ pumāṃsa- māditya-varṇa-mamalaṃ tamasa: purastāt । tvāmeva samya-gupalabhya jayanti mṛtyuṃ nānya: śiva: śivapadasya munīndra! panthā: ॥ 23 ॥ tvā-mavyayaṃ vibhu-macintya-masaṃkhya-mādyaṃ brahmāṇamīśvara-mananta-manaṃga-ketum । yogīśvaraṃ vidita-yoga-maneka-mekaṃ jñāna-svarūpa-mamalaṃ pravadanti santa: ॥ 24 ॥ buddhastvameva vibudhārcita-buddhi-bodhāt tvaṃ śaṃkaro'si bhuvana-traya-śaṃkaratvāt। dhātāsi dhīra! śiva-mārga vidhervidhānād vyaktaṃ tvameva bhagavan puruṣottamo'si ॥ 25 ॥ tubhyaṃ namas-tribhuvanārti-harāya nātha! tubhyaṃ nama: kṣiti-talāmala-bhūṣaṇāya । tubhyaṃ namas-trijagata: parameśvarāya tubhyaṃ namo jina! bhavodadhi-śoṣaṇāya ॥ 26 ॥ ko vismayo'tra yadi nāma guṇai-raśeṣais- tvaṃ saṃśrito niravakāśatayā munīśa ! । doṣai-rupātta-vividhāśraya-jāta-garvai: svapnāntare'pi na kadācidapīkṣito'si ॥ 27 ॥ uccai-raśoka-taru-saṃśritamunmayūkha- mābhāti rūpamamalaṃ bhavato nitāntam । spaṣṭollasat-kiraṇa-masta-tamo-vitānaṃ bimbaṃ raveriva payodhara-pāśrvavarti ॥ 28 ॥ siṃhāsane maṇi-mayūkha-śikhā-vicitre vibhrājate tava vapu: kanakāvadātam । bimbaṃ viyad-vilasa-daṃśulatā-vitānaṃ tuṃgodayādri-śirasīva sahasra-raśme: ॥ 29 ॥ kundāvadāta-cala-cāmara-cāru-śobhaṃ vibhrājate tava vapu: kaladhauta-kāntam । udyacchaśāṃka-śucinirjhara-vāri-dhāra- muccaistaṭaṃ suragireriva śātakaumbham ॥ 30 ॥ chatratrayaṃ-tava-vibhāti śaśāṃkakānta muccaiḥ sthitaṃ sthagita bhānukara-pratāpam । muktāphala-prakarajāla-vivṛddhaśobhaṃ । prakhyāpayattrijagataḥ parameśvaratvam ॥ 31 ॥ gambhīra-tāra-rava-pūrita-digvibhāgas- trailokya-loka-śubha-saṃgama-bhūti-dakṣa: । saddharma-rāja-jaya-ghoṣaṇa-ghoṣaka: san khe dundubhi-dhrvanati te yaśasa: pravādī ॥ 32 ॥ mandāra-sundara-nameru-supārijāta- santānakādi-kusumotkara-vṛṣṭi-rudghā । gandhoda-bindu-śubha-manda-marutprapātā divyā diva: patati te vacasāṃ tatirvā ॥ 33 ॥ śumbhat-prabhā-valaya-bhūri-vibhā-vibhoste loka-traye-dyutimatāṃ dyuti-mākṣipantī । prodyad-divākara-nirantara-bhūri-saṃkhyā dīptyā jayatyapi niśāmapi somasaumyām ॥ 34 ॥ svargāpavarga-gama-mārga-vimārgaṇeṣṭa: saddharma-tattva-kathanaika-paṭus-trilokyā: । divya-dhvani-rbhavati te viśadārtha-sarva- bhāṣāsvabhāva-pariṇāma-guṇai: prayojya: ॥ 35 ॥ unnidra-hema-nava-paṃkaja-puṃja-kāntī paryul-lasan-nakha-mayūkha-śikhābhirāmau । pādau padāni tava yatra jinendra ! dhatta: padmāni tatra vibudhā: parikalpayanti ॥ 36 ॥ itthaṃ yathā tava vibhūti-rabhūj-jinendrra ! dharmopadeśana-vidhau na tathā parasya । yādṛk-prrabhā dinakṛta: prahatāndhakārā tādṛk-kuto grahagaṇasya vikāsino'pi ॥ 37 ॥ ścyo-tan-madāvila-vilola-kapola-mūla matta-bhramad-bhramara-nāda-vivṛddha-kopam । airāvatābhamibha-muddhata-māpatantaṃ dṛṣṭvā bhayaṃ bhavati no bhavadāśritānām ॥ 38 ॥ bhinnebha-kumbha-gala-dujjvala-śoṇitākta muktā-phala-prakarabhūṣita-bhūmi-bhāga: । baddha-krama: krama-gataṃ hariṇādhipo'pi nākrāmati krama-yugācala-saṃśritaṃ te ॥ 39 ॥ kalpānta-kāla-pavanoddhata-vahni-kalpaṃ dāvānalaṃ jvalita-mujjvala-mutsphuliṃgam । viśvaṃ jighatsumiva sammukha-māpatantaṃ tvannāma-kīrtana-jalaṃ śamayatyaśeṣam ॥ 40 ॥ raktekṣaṇaṃ samada-kokila-kaṇṭha-nīlam krodhoddhataṃ phaṇina-mutphaṇa-māpatantam । ākrāmati krama-yugeṇa nirasta-śaṃkas- tvannāma-nāgadamanī hṛdi yasya puṃsa: ॥ 41 ॥ valgat-turaṃga-gaja-garjita-bhīmanāda- mājau balaṃ balavatā-mapi-bhūpatīnām । udyad-divākara-mayūkha-śikhāpaviddhaṃ tvatkīrtanāttama ivāśu bhidāmupaiti: ॥ 42 ॥ kuntāgra-bhinna-gaja-śoṇita-vārivāha vegāvatāra-taraṇātura-yodha-bhīme । yuddhe jayaṃ vijita-durjaya-jeya-pakṣās- tvatpāda-paṃkaja-vanāśrayiṇo labhante: ॥ 43 ॥ ambhonidhau kṣubhita-bhīṣaṇa-nakra-cakra- pāṭhīna-pīṭha-bhaya-dolvaṇa-vāḍavāgnau । raṃgattaraṃga-śikhara-sthita-yāna-pātrās- trāsaṃ vihāya bhavata: smaraṇād-vrajanti: ॥ 44 ॥ udbhūta-bhīṣaṇa-jalodara-bhāra-bhugnā: śocyāṃ daśā-mupagatāś-cyuta-jīvitāśā: । tvatpāda-paṃkaja-rajo-mṛta-digdha-dehā: matryā bhavanti makara-dhvaja-tulyarūpā: ॥ 45 ॥ āpāda-kaṇṭhamuru-śṛṃkhala-veṣṭitāṃgā gāḍhaṃ-bṛhan-nigaḍa-koṭi nighṛṣṭa-jaṃghā: । tvan-nāma-mantra-maniśaṃ manujā: smaranta: sadya: svayaṃ vigata-bandha-bhayā bhavanti: ॥ 46 ॥ matta-dvipendra-mṛga-rāja-davānalāhi- saṃgrāma-vāridhi-mahodara-bandha-nottham । tasyāśu nāśa-mupayāti bhayaṃ bhiyeva yastāvakaṃ stava-mimaṃ matimānadhīte: ॥ 47 ॥ stotra-srajaṃ tava jinendra guṇairnibaddhām bhaktyā mayā vividha-varṇa-vicitra-puṣpām । dhatte jano ya iha kaṇṭha-gatā-majasraṃ taṃ mānatuṃga-mavaśā-samupaiti lakṣmī: ॥ 48 ॥

Recite with devotion and pure heart

Regular practice brings spiritual benefits